enlvru
Follow us

PAR D VITAMĪNU

D vitamīns

saules vitamīns

Organismam viens no nepieciešamākajiem vitamīniem – D vitamīns – plašāk ir pazīstams kā “saules vitamīns”. Neskatoties uz tā nosaukumu, mūsdienās tas jau ir atzīts par hormonu, ko sintezē cilvēka organisms, ādai nonākot saskarē ar saules ultravioleto starojumu. Lai gan ražīgākais un dabiskākais veids D vitamīna rezervju papildināšanai ir sauļošanās (pie nosacījuma, ka āda nav klāta ar sauļošanās aizsarglīdzekli), neliela daļa nepieciešamā D vitamīna tiek uzņemta arī ar pārtiku (treknas zivis, olas dzeltenums, utml.).

Diemžēl mūsdienu cilvēka organismam abi klasiskie D vitamīna uzņemšanas veidi ir par vāju. D vitamīna nepietiekamība pasaulē ir ļoti izplatīta. Tā konstatēta aptuveni 50% planētas iedzīvotāju. Latvijā šis skaitlis ir vēl dramatiskāks – pētījumi liecina, ka vairāk kā 80% Latvijas iedzīvotāju ir D vitamīna trūkums. Vienlaikus pētījumos arī secināts, ka D vitamīna nepietiekamība un deficīts Latvijas iedzīvotāju vidū ir izplatīts neatkarīgi no vecuma, dzimuma un pat gadalaika – ziemas laikā, kad saules gaismas nav pietiekami, Latvijas iedzīvotājiem ir katastrofāli zems D vitamīna līmenis (15,1 ng/ml). Savukārt, vasarā, kad saules gaismas ir vairāk un būtu jābūt pietiekamai D vitamīna izveidei ādā, tā līmenis vairumam Latvijas iedzīvotāju organismā ir joprojām zem optimālās jeb normas robežas.

Vēl nesen visplašāk pazīstamās D vitamīna nepietiekamības radītās sekas tika saistītas ar rahītu un osteoporozi. Taču tā kā D vitamīna receptori ir gandrīz ikvienā organisma šūnā, pētījumi ir apliecinājuši šī vitamīna spēcīgu ietekmi uz daudziem procesiem cilvēka organismā. Ir noskaidrots, ka D vitamīna deficīts ir saistīts arī ar plašu klāstu patoloģisku procesu – hronisku sāpju, sirds-asinsvadu slimību, multiplās sklerozes, ļaundabīgu audzēju u. c. – patoģenēzi.

Aptiekās nopērkamie D vitamīni pārsvarā ir D2 (ergokalciferols) un D3 (holekalciferols). Vitamīns D2 tiek iegūts no rauga vai citiem augiem. Vairums ārstu uzskata, ka D2 forma nav rekomendējama, jo cilvēka organisms nav pieradis pie tās. Atzīts, ka vitamīns D3 ir identiskā veidā tam D vitamīnam, kas mūsu organismā jau ir dabīgā veidā. Tā ir forma, kuras sintezēšanos organismā izraisa saules stari.

Uztura bagātinātāju sastāvos esošo vitamīnu D3 var iegūt divējādi – no zivīm vai no lanolīna. Lanolīns ir vaskaina viela, kas izdalās no dziedzeriem aitas ādā. Lanolīna galvenais uzdevums ir aizsargāt ādu no dažādiem ārējās vides faktoriem. Lai iegūtu lanolīnu no aitu vilnas, tā tiek apstrādāta spiežot līdz dzeltenīgā, vaskainā viela izdalās. Iegūtais vasks garā apstrādes procesā rezultējas vitamīnā D3. Jāpiebilst, ka ražojot lanolīnu, aitām netiek nodarīts kaitējums, jo izmantota tiek tikai vilna.

Ņemot vērā dramatisko situāciju, Vācijas un Nīderlandes veselības nozares speciālisti, nesen izdeva rekomendāciju bērniem un pieaugušajiem uzņemt 800 SV diennaktī. Austrālijas veselības organizācijas ir noteikušas, ka tiem, kas ikdienā atrodas saules gaismas ietekmē, dienas norma ir 600 SV (līdz 70 gadu vecumam) un 800 SV (virs 70 gadiem). Savukārt, tie, kas nav pakļauti saules ultravioletajiem stariem – no 1000 līdz 2000 SV diennaktī. Tiem, kuriem D3 vitamīna līmenis organismā tuvojas deficīta robežai, tiek ieteikts laika periodā 6 – 12 nedēļas uzņemt no 3000 līdz 5000 SV dienā, turpinot kursu vēlāk no 1000 līdz 2000 SV.

Latvijā oficiāli ieteicamā D3 vitamīna uzņemšanas dienas norma ir 10 µg jeb 400 SV (starptautiskā vienība). Taču mūsu valsts ārstu vidū ir sastopams arī viedoklis par sekojošu D3 vitamīna dienas normu: vidēji pieaugušajiem, lai sasniegtu optimālu D vitamīna līmeni, deva ir no 5000 līdz 10 000 SV dienā. Ārstējošās D vitamīna devas vidēji ir no 70 līdz 80 SV uz vienu kilogramu svara, t. i., pacientam, kas sver 70 kg, būtu nepieciešams vidēji 5000 SV dienā. Šī deva var būt lielāka, ja D vitamīna līmenis ir ļoti zems (piemēram, mazāks nekā 20 ng/ml). Sasniedzot optimālu D vitamīna līmeni (analīzes jāatkārto ne agrāk kā pēc 3 mēnešiem), tiek ieteikts turpināt lietot D vitamīnu profilaktiskās devās – pieaugušajiem vidēji no 800 līdz 2000 SV dienā. Pretējā gadījumā dažu turpmāko mēnešu laikā pastāv iespēja zaudēt grūti sasniegto optimālo D vitamīna līmeni un tā labvēlīgos efektus. Avots: http://kauluveseliba.lv/lv/d-vitamins-cik-profilaksei-cik-arstesanai

Lai noteiktu D vitamīna līmeni, laboratoriski asinīs nosaka 25(OH)D vitamīna formu. Šis rādītājs parāda D vitamīna kopējo daudzumu organismā. Laboratoriski nosakot 25(OH)D vitamīna līmeni, par pietiekamu uzskata rādītāju virs 30 nanogramiem mililitrā (ng/ml). Ja D vitamīna līmenis ir zemāks par 19 ng/ml, tas nozīmē, ka cilvēkam ir D vitamīna deficīts.

25-OH-Vitamīna D novērtējums:
DEFICĪTS < 10 ng/mL
NEPIETIEKAMS 10-30 ng/mL
PIETIEKAMS 30-100 ng/mL
TOKSISKS > 100 ng/mL

Kopējais 25(OH)D jeb D vitamīna līmenis asinīs

Sagaidāmie labvēlīgie efekti

Ja tiek sasniegts vismaz 10 ng/ml

Ar tik zemu D vitamīna līmeni var nodrošināt kaut nedaudz pietiekamu kaulu mineralizāciju un pasargāt bērnus no rahīta, bet pieaugušos no osteomalācijas jeb kaulu mīkstināšanās.

Ja tiek sasniegts vismaz 20 ng/ml

Sasniedzot šādu D vitamīna līmeni, var novērot tā labvēlīgus efektus uz līdzsvaru, uzlabojas muskuļu spēks, un tādējādi samazinās kritienu risks. Šāds D vitamīna līmenis noteikti būtu jāsasniedz visiem gados vecākiem pacientiem.

Ja tiek sasniegts vismaz 30 ng/ml

Sasniedzot un uzturot šādu D vitamīna līmeni, var pasargāt sevi no osteoporozes, trausliem kauliem un to lūzumiem. Zinātnieki ir pierādījuši – pacientiem ar vismaz šādu D vitamīna līmeni vai lielāku retāk ir saaukstēšanās!

Ja tiek sasniegts vismaz 40 ng/ml

D vitamīnam ir arī labvēlīga ietekme uz sirds un asinsvadu slimībām, kā arī pacientiem ar D vit­amīna līmeni vismaz 40 ng/ml pat nedaudz samazinās mirstības risks! Turklāt ar šādu D vitamīna līmeni tiek nodrošināta aizsardzība pret dažām onkoloģiskām slimībām.

Ja tiek sasniegts vismaz 50 ng/ml

Pierādīts, ka arī autoimūnas slimības (piemēram, multiplā skleroze) norit labāk un mazinās risks ar tām saslimt, ja D vitamīna līmenis ir 50 ng/ml un vairāk.

Lai maksimāli iegūtu labvēlīgus efektus no D vitamīna lietošanas, tā līmenim asinīs jābūt 45–50 ng/ml

D vitamīns

spreja formā

Tā kā viens no D vitamīna deficīta cēloņiem ir šī vitamīna pasīva vai zema absorbcija organismā, pasaulē tika meklēti jauni un alternatīvi veidi D vitamīna uzņemšanai.

Uzņemot tablešu vai kapsulu veidā, D vitamīna uzsūkšanās notiek tievajā zarnā. Tā kā D3 vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, tad zarnu trakts šim vitamīnam nav labākā vieta, jo zarnu trakta uzbūves dēļ tajā veiksmīgāk uzsūcas ūdeni šķīstošas vielas.

Mūsdienu risinājums – izsmidzināma spreja veidā uzņemtais D vitamīns nodrošina lielāku produkta bioefektivitāti, salīdzinājumā ar vitamīniem kapsulu un tablešu formā. Turklāt tā lietošana ir īpaši ērta, jo nav nepieciešams uzdzert ūdeni, to nav nepieciešams sinhronizēt ar ēdienreizēm, un tā lietošana nebūs apgrūtinājums arī bērniem vai cilvēkiem gados, kuriem ir problēmas ar kapsulu vai tablešu norīšanu.

Tradicionālajā veidā (tabletes, kapsulas, pilieni) uzņemot šo vitamīnu, tā uzsūkšanās organismā ir atkarīga no dažādiem faktoriem, piemēram, sālsskābes daudzuma kuņģī. Izsmidzināma spreja veidā lietotais D vitamīns nonāk pa tiešo asinsritē caur mutes gļotādu. Iepūšot to zem mēles vai vaiga iekšpusē, aktīvā viela mikropilienu formā ar neskaitāmu kapilāru, tuvu klājējaudu virsmai esošo asinsvadu un tālāk asins cirkulācijas sistēmas palīdzību tiek transportēta pa visu ķermeni, apgādājot katru organisma šūnu ar tik nepieciešamo D3 vitamīnu.

Ir zinātniski pierādīts, ka D3 vitamīna uzsūkšanās mutes dobumā ir efektīvāks vitamīna izmantošanas veids. Pētījumu dati liecina, ka lietojot D vitamīnu spreja veidā tā uzņemšana palielinās par 67%  kā lietojot to tradicionālajā veidā.

Īpašu vērību D vitamīna uzņemšanas formai ir jāpievērš cilvēkiem, kuri cieš no gremošanas un zarnu trakta saslimšanām, pacientiem ar aknu traucējumiem, celiakiju, žultspūšļa un aizkuņģa dziedzera saslimšanām, tiem, kuriem ir samazināta vitamīna biopieejamība aptaukošanās vai novecošanas dēļ, kā arī pie dažādu medikamentu lietošanas, piemēram, glikokortikoīdi, pret krampju līdzekļi, barbiturāti, rifampicīns, u.c.

Izsmidzināma spreja veidā lietotais D vitamīns uzsūcas momentāni apejot kuņģa-zarnu traktu, kura darbības procesi bieži apgrūtina pilnvērtīgu D3 vitamīna absorbciju.